2025. gads, domājams, būs izšķirošs pasaules enerģētikas un dabas resursu sektoram. Pašreizējais Krievijas un Ukrainas konflikts, pamiers Gazā un gaidāmā COP30 samits Brazīlijā, kam būs izšķiroša nozīme klimata politikā, veido nenoteiktu ainu. Tikmēr Trampa otrā termiņa sākums ar agrīniem soļiem kara un tirdzniecības tarifu jautājumā ir radījis jaunus ģeopolitiskās spriedzes slāņus.
Šajā sarežģītajā situācijā enerģētikas uzņēmumiem ir jāpieņem grūti lēmumi par kapitāla sadali starp fosilā kurināmā un mazoglekļa ieguldījumiem. Pēc rekordlielas apvienošanās un pārņemšanas aktivitātes pēdējo 18 mēnešu laikā naftas lielo uzņēmumu konsolidācija joprojām ir spēcīga un drīz varētu izplatīties uz ieguves rūpniecību. Tajā pašā laikā datu centru un mākslīgā intelekta uzplaukums veicina steidzamu pieprasījumu pēc tīras elektroenerģijas visu diennakti, kam nepieciešams spēcīgs politikas atbalsts.
Šeit ir piecas galvenās tendences, kas veidos enerģētikas nozari 2025. gadā:
1. Ģeopolitika un tirdzniecības politika pārveido tirgus
Trampa jaunie tarifu plāni rada būtiskus draudus globālajai izaugsmei, potenciāli samazinot IKP pieaugumu par 50 bāzes punktiem līdz aptuveni 3%. Tas varētu samazināt globālo naftas pieprasījumu par 500 000 barelu dienā — aptuveni pusgada izaugsmi. Tikmēr ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma atstāj maz iespēju valstīm paaugstināt savus NDC mērķus pirms COP30, lai atgrieztos uz 2°C mērķa sasniegšanas ceļa. Pat ja Tramps darba kārtībā Ukrainas un Tuvo Austrumu miera jautājumus izvirza par prioritāti, jebkura rezolūcija var palielināt izejvielu piedāvājumu un pazemināt cenas.
2. Investīcijas pieaug, bet lēnākā tempā
Paredzams, ka kopējās investīcijas enerģētikā un dabas resursos 2025. gadā pārsniegs 1,5 triljonus ASV dolāru, kas ir par 6 % vairāk nekā 2024. gadā — jauns rekords, tomēr izaugsmei palēninājoties uz pusi no tempa, kas bija vērojams šīs desmitgades sākumā. Uzņēmumi ievēro lielāku piesardzību, atspoguļojot nenoteiktību par enerģētikas pārkārtošanas ātrumu. Investīcijas mazoglekļa tehnoloģijās līdz 2021. gadam pieauga līdz 50 % no kopējiem enerģijas izdevumiem, bet kopš tā laika ir saglabājušās nemainīgas. Lai sasniegtu Parīzes mērķus, līdz 2030. gadam šādas investīcijas būs jāpalielina vēl par 60 %.
3. Eiropas naftas lielvalstis apraksta savu reakciju
Tā kā ASV naftas giganti izmanto spēcīgas akcijas, lai iegādātos vietējos neatkarīgos uzņēmumus, visu uzmanība ir pievērsta Shell, BP un Equinor. To pašreizējā prioritāte ir finansiālā noturība — portfeļu optimizēšana, atsavinot nebūtiskus aktīvus, uzlabojot izmaksu efektivitāti un palielinot brīvo naudas plūsmu, lai atbalstītu akcionāru ienesīgumu. Tomēr zemās naftas un gāzes cenas varētu rosināt pārveidojošu darījumu starp Eiropas lielajiem uzņēmumiem vēlāk 2025. gadā.
4. Naftas, gāzes un metālu cenas svārstīsies
OPEC+ valstīm priekšā ir vēl viens izaicinošs gads, cenšoties ceturto gadu pēc kārtas noturēt Brent jēlnaftas cenu virs 80 USD/barelu. Ņemot vērā stabilo piedāvājumu no valstīm ārpus OPEC, mēs sagaidām, ka Brent jēlnaftas vidējā cena 2025. gadā būs 70–75 USD/barelu. Gāzes tirgi varētu vēl vairāk saspringt, pirms 2026. gadā tiks piegādātas jaunas sašķidrinātās naftas jaudas, tādējādi palielinot cenas un palielinot to svārstīgumu. Vara cenas 2025. gada sākumā bija 4,15 USD/mārciņa, kas ir mazāk nekā 2024. gada augstākais līmenis, taču paredzams, ka tās atgriezīsies vidēji 4,50 USD/mārciņā, jo spēcīgais pieprasījums ASV un Ķīnā pārsniedz jauno raktuvju piedāvājumu.
5. Enerģija un atjaunojamie energoresursi: Paātrinošas inovācijas gads
Lēna atļauju izsniegšana un starpsavienojumu process jau sen ir kavējis atjaunojamās enerģijas izaugsmi. Parādās pazīmes, ka 2025. gads varētu iezīmēt pagrieziena punktu. Vācijas reformas kopš 2022. gada ir palielinājušas sauszemes vēja enerģijas apstiprinājumus par 150 %, savukārt ASV FERC reformas sāk saīsināt starpsavienojumu termiņus — daži neatkarīgie operatori (SSO) ievieš automatizāciju, lai saīsinātu pētījumu laiku no gadiem līdz mēnešiem. Strauja datu centru paplašināšanās arī mudina valdības, īpaši ASV, piešķirt prioritāti elektroenerģijas piegādei. Laika gaitā tas varētu saspringt gāzes tirgus un paaugstināt elektroenerģijas cenas, kļūstot par politisku liesmas punktu, līdzīgi kā benzīna cenas pirms pagājušā gada vēlēšanām.
Tā kā vide turpina attīstīties, enerģētikas nozares dalībniekiem būs elastīgi jāizmanto šīs iespējas un riski, lai nodrošinātu savu nākotni šajā izšķirošajā laikmetā.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 4. jūlijs
